Jauni logi skaistai pasaulei un siltam mājoklim

  • Tehnoloģiski pareiza logu uzstādīšana
  • 5 gadu garantija
  • Profesionalitāte
Klienti visāLATVIJĀ
  • Individuāla attieksme
  • Garantijas
  • Profesionalitāte
25155201 info@labologuagentura.lv

Jaunumi

10. marts, 2021

Kāpēc raso logi?

Kāpēc svīst logi no iekšpuses un kā ar to cīnīties?

Ūdens ir viens no svarīgākajiem elementiem cilvēka dzīvē, tomēr ir brīži, kad tā parādīšanās nebūt neiepriecina. Pilieni uz loga stikliem, peļķes uz palodzēm, aizsvīdis un necaurredzams logs – tas patiešām kaitina un traucē. Logi nomainīti, visam jābūt labāk, kā iepriekš, kā bija ar vecajiem! Tomēr, par spīti tam, esam spiesti ņemties ar lupatām un just neērtības! KĀPĒC? Kas vainīgs, kā tikt vaļā? Visbiežāk tieši ar ziemas un lielāku salu iestāšanos, šis jautājums atkal un atkal kļūst ļoti aktuāls.

Mūsdienīgie un energoefektīvie logi vistiešākajā veidā maina telpu mikroklimatu, ja salīdzinām ar vecā tipa koka logiem.

Šajā publikācijā mēģināsim tikt skaidrībā, kā un kāpēc rodas slapjums uz logu stikliem no IEKŠPUSES, kā arī mēģināsim rast risinājumu šai problēmai.

Ja logu maiņu vēl tikai plānojat:

Lai rasošanas problēma nerastos arī pie lieliem mīnusiem, varam ieteikt uzreiz pievērst uzmanību sekojošām lietām: 

  • izvēlēties logus ar divkameru jeb trīsstiklu paketi, lētākās vienkameras jeb divstiklu paketes vietā,
  • izvēlēties stikla paketes ar silto termorāmīti starp stikliem,
  • pievērst uzmanību, lai ne tikai montāžas šuve tiktu kvalitatīvi aizpildīta ar putām un nosegta ar speciālajām montāžas lentām, bet arī logaile, veicot apdares darbus, tiktu nosiltināta – īpaši svarīgi platākām ailēm.

Šie pasākumi ļaus mazināt stiklu svīšanas iespējamību.

Ja logi jau ir nomainīti, bet kondensāts uz stikliem tomēr parādās:

Ja netīkamā liekā mitruma problēma ir radusies, katrs pats varam mēģināt noskaidrot kondensāta rašanās iemeslus un meklēt risinājumus, kā ar to cīnīties.

Galvenie jautājumi, lai noskaidrotu, kāpēc raso logi, ir sekojoši:
  • Pārbaudām montāžas kvalitāti – secinām, ka viss kārtībā vai, ieraugot dzeltenas vai brūnas putas, plānojam montāžas šuvju labošanu;
  • Pārbaudām vērtņu blīvēšanos – secinām, ka viss kārtībā vai veicam logu apkopi/regulēšanu;
  • Rasošanas problēma var rasties arī tāpēc, ka
    • Pārāk augsts gaisa mitruma līmenis telpā (žūst veļa, vārās zupas katls, vienā telpā nakti pārlaiduši 10 cilvēki)
    • Slikta gaisa apmaiņa (nestrādā ventilācijas šahtas vai gaisa plūsmas neskar atsevišķas zonas, piem. aizkaru, istabas augu vai citu lietu dēļ)
    • Pārāk vāja apkure (telpās par 18 grādiem zemāka temperatūra)

90% gadījumu rasošanas cēlonis ir gaisa apmaiņas traucējumi.

Lielākā daļa mūsu dzīvojamo namu ir projektēti tā, lai gaisa apmaiņa notiktu dabīgā veidā – vecie koka logi nebija hermētiski un gaiss varēja ieplūst. No logiem tas plūda caur durvīm uz koridoru un tālāk vai nu uz virtuves, vai sanmezgla ventilācijas šahtu. Gaisa kustība notika dabīgi, bez piespiedu mehānismiem (ventilatoriem).

Nākas secināt, ka ar jauno logu parādīšanos un lielo vēlmi visu hermētiski nosiltināt, ir negribot izjaukts klimatiskais līdzsvars dzīvoklī, tāpēc patiešām ir jādomā, kā to atjaunot.

Vispirms novērtēsim esošo situāciju:
  • Nosakām temperatūru telpā. Mērījumu veicam istabas centrā. Vēlams, lai iekštelpu temperatūra nebūtu zemāka par 18-20C.
  • Izmērām relatīvā mitruma līmeni istabas centrā. Mūsdienās šādas ierīces nopērkamas pat pārtikas veikalos.
  • Noskaidrojam ārējo gaisa temperatūru.

Piemēram, ja iekšā temperatūra būs ~20 grādi un mitruma līmenis ~55%, ikdienā būs pietiekams komforta līmenis. Tomēr, ja āra temperatūra pazemināsies līdz -15 grādiem, logu stiklu apakšdaļā jau var parādīties kondensāts.  Tieši tāpēc normatīvos tiek norādīts vēlamā mitruma līmenis ~40%. Tātad, ja iekštelpās ir vismaz 20 grādi, ārā nav vairāk kā -15 un mitrums nav lielāks kā 40%, logu stikliem nav jāraso.

Kad tieši sāk rasot logi?

Lai precīzāk pateiktu, kurā brīdī sāks svīst logi, palīdz rasas punkta tabula (http://www.ingdep.lv/lv/rasas-punkts-un-rasas-punkta-temperatura).  Ar tās palīdzību var secināt, cik atdzisusi ir stikla virsma pie faktiskās telpas temperatūras un mitruma līmeņa, kad uz tās parādās rasojums.  Jeb rasas punkta temperatūra parāda, pie kādas temperatūras gaiss ir sevī “uzņēmis” maksimālo daudzumu ūdens tvaika. Gaisam atdziestot vēl vairāk par norādīto temperatūru, ūdens tvaiks, ko gaiss vairs nespēs noturēt, izdalīsies uz aukstākajām virsmām, kas bieži ir logu stikls. Bieži tādas sliktās zonas ir arī telpu un logaiļu stūros vai grīdlīstu rajonā.

Tātad, lai rasojums veidotos mazāk, jācenšas panākt, lai iekšējais stikls iespējami maz atdzistu vai paliktu silts.

Tā kā stikla pakete dziest nevienmērīgi – visaukstākā tā ir virzībā uz apakšmalu un gar visām malām, tad vispirms rasojums parādās stikla paketes apakšmalā. Tā, piemēram, ja ārā mīnus 18, iekšā +20 grādi un logs ir ar 2-stiklu paketi – paketes augšdaļā ar iekšējās virsmas temperatūru 10 grādi, rasojums parādīsies, ja mitrums telpā būs 52% vai vairāk. Vidusdaļa norasos pie 49% mitruma, bet apakšā pie blīvgumijas ūdens pilieni radīsies jau pie 27% mitruma līmeņa telpā.

Tātad, lai logi nerasotu, vai nu stikla virsma nedrīkst atdzist vairāk kā rasas punkta vērtība, vai jāsamazina mitruma līmenis telpā, vai jādomā par abiem aspektiem reizē –  logu virsmai jābūt siltai un mitrumam jābūt normālam.

Kā varam paaugstināt stiklojuma iekšējās virsmas temperatūru?
  • Uzlabot apkuri
  • Pārliecināties, ka siltais gaiss nonāk līdz stiklam (gaisa restes palodzēs, gaisa plūsmas iespējamība aiz aizkariem / žalūzijām, priekšmetiem uz palodzēm)
  • Nomainīt esošās stikla paketes uz energoefektīvāku variantu.
Kā mazināt mitruma līmeni?
  • Auksts gaiss spēj “saturēt” mazāk ūdens, tāpēc, ielaižot telpās aukstu gaisu, tas uzsilstot spēj “paņemt” mitrumu no siltā gaisa un vidējais mitruma līmenis krītas. Tieši tāpēc populārākais ieteikums ir vēdināt telpas, turot logus atvērtus uz 10-15 minūtēm. Tas nav īpaši ērti, jo paliek aukstāks un jāpiedomā pie tā, lai logus atvērtu/aizvērtu.
  • Ērtāks risinājums ir logā ierīkot dabīgās vēdināšanas sistēmu, kas radīs pastāvīgu gaisa plūsmu.
    Lai tā darbotos, vispirms jāpārbauda ventilācijas šahtu esamība/darbība:
    ! Pilnībā atveram jebkuru logu un šahtas atverei pietuvinām papīra lapu. Ja tā nepiekļaujas atvērumam, tad izplūde nenotiek pietiekošā apmērā un jādomā, kā sakārtot ventilācijas šahtu darbību.
    Ja gaisam nebūs uz kurieni plūst, neviena logā ierīkojama ventilācijas sistēma nespēs palīdzēt.
  • Pārbaudām, vai gaisa plūsma netiek traucēta – vai starptelpu durvīm ir 1-2cm sprauga virs grīdas, vai gaiss var ieplūst vannasistabā /WC vai virtuvē – tur, kur atrodas ventilācijas šahtas. Ja durvis ir cieši noslēgtas, tad tajās jāierīko režģis gaisa plūsmai.
  • Noskaidrojam, vai nerodas papildus mitrums tehnisku iemeslu dēļ – piloši krāni, caurules ar mikroplaisām, sienas ar šķirbām, tekošs jumts. Ja ir vērojamas šādas problēmas, ar vēdināšanu vien nebūs līdzēts.

Vēlreiz jāuzsver, ka ļoti būtiski sakārtot gaisa izplūdes iespējas – pārbadīt ventilācijas šahtas.

Ja ventilācijas šahtas nedarbojas un to darbību nodrošināt nav Jūsu spēkos, nepieciešams skatīties pēc citām iespējām – piemēram, ierīkot ventilācijas kanālu sienā un uzstādīt ventilāciju ar rekuperāciju jeb siltuma atgūšanu un iespēju nodrošināt gan gaisa ieplūdi, gan izplūdi – jeb ventilatora darbību abos virzienos.

Gatavas konstrukcijas Labo Logu Aģentūrā
3 februāris, 2021
Gatavie logi noliktavā
Darbi ziemā, meistars bie transportlīdzekļa
27 janvāris, 2021
Logu maiņa un remonts ziemā – tas ir izdevīgi!
  • Individuāla attieksme
  • Garantijas
  • Profesionalitāte
25155201 info@labologuagentura.lv