Iesaki mūs draugiem

Jautājumi - atbildes
Drukāt
PDF

Uzziniet vairāk par logu izvēli, maiņu un siltināšanu!

Jautājiet Labo logu aģentūras ekspertam!

Savu jautājumu sūtiet uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu . Atbildi mēs publicēsim arī šajā sadaļā, lai arī citi interneta lietotāji varētu gūt vairāk informācijas par:

  • PVC logu maiņu,
  • logu uzstādīšanu,
  • logu siltināšanas jautājumiem.

Jautājums

Kādēļ 3 stiklu pakete, uzlecot saulei no rīta, svīst no ārpuses?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs. No rīta, uzlecot saulei, ap māju aktivizējas gaisa slāņu kustība virzienā uz augšu, jo gaiss pamazām iesilst. Savā kustībā uz augšu siltais un mitrais gaiss saskaras ar logu 3 stiklu paketes virsmu, bet tā vēl ir ar āra gaisa nakts temperatūru, tātad zemāku par augšupejošā gaisa temperatūru. Rezultātā veidojas svīšanai (rasas veidošanās) labvēlīgi apstākļi. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka 3 stiklu pakete pietiekami ilgi un efektīvi saglabā siltuma izolācijas pretestību, un logs paspēj norasot, kas pēc noteikta laika, izlīdzinoties apkārtējās vides temperatūrai, izzūd. Tā ir labu logu īpatnība, kas ir tikai īslaicīga parādība un nerada negatīvas sekas.


Jautājums

 

Sakiet, lūdzu, vai iespējam (padomju laikos būvētai) Līvānu tipa mājai (zem mājas nav pagraba) iebūvēt siltās grīdas (ar ūdens cirkulāciju), liekot „pīrāgu” uz jau esošā betona, kas patlaban ir zem linoleja. Mājā ir gāzes apkure. Ja tas izdarāms, vai labāk to darīt visā mājā vai iespējams daļu pirmā stāva un otro stāvu apsildīt ar radiatoriem.

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Ja mājai nav pagraba un grīdai ir betona pamatne, tad izveidot siltās grīdas „pīrāgu” ir iespējams. Tomēr galvenais būs, vai šis „pīrāgs” nesamazinās par daudz Jūsu pirmā stāva telpu griestu augstumu, jo „pīrāgs” sastāvēs vismaz no: 1) 20–30 mm siltumizolācijas materiāla (ekstrudēts putupolistirols vai putupoliuretāns) slāņa; 2) ne mazāk par 25 mm stiegrojuma ar piestiprinātām plastmasas caurulītēm; 3) 45 mm betona slāņa virs plastmasas caurulēm; 4) 2 mm hidroizolācijas; 5) grīdas segmateriāla, piemēram, 8 mm lamināta. Tātad kopsummā grīdas pacēlums vismaz par 10,5 vai 11 cm. Vai grīdas līmeni var tik augstu celt? Būs jāpārtaisa durvis!

Ja tas ir pieņemams, eksperts tomēr ieteiktu otrajā stāvā iztikt ar radiatoriem.

 


 

Jautājums

Labdien! Man ir māja – koka stāvbūve. Daļa apšūta ar plastikāta dēlīšiem, un otra nopirktā puse – ar koka dēlīšiem. Vai šī māja būtu jāsiltina ar kaut ko? Vai tas būtu nepieciešams? Vai ir iespējams veikt jumta izbūvi? Vai stāvbūves sienas izturēs? Vai ir iespējams uzaicināt Jūs uz māju sniegt konsultāciju šajos jautājumos?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Par to, vai māja būtu siltināma, parasti spriež pēc tā, cik komfortabli cilvēks tajā jūtas ziemas apstākļos. Pieņemu, ka koka stāvbūve būtu siltināma. Ja to dara no ārpuses, tad plastikāta dēlīši ir iepriekš jānoņem, arī koka dēlīši ir demontējami. Var veikt siltināšanas darbus arī no iekšpuses. Informācija par otrā stāva izbūvi ir nepietiekama. Pareizāk būtu tikties un noskaidrot jautājumus klātienē. Sniedzu bezmaksas konsultācijas pirmdienās no pulksten 15.00 līdz 17.00 Rīgā, Brīvības gatvē 301, būvniecības namā „KURŠI” un piektdienās no pulksten 10.00 līdz 12.00 Rīgā, Kurzemes prospektā 3, būvniecības namā „KURŠI”. Pieņemšanās laikā var sarunāt arī izbraukumu uz objektu.



Jautājums
Jautājums par pamatu un pagrabu siltināšanu Līvānu tipa mājā. Pagājušovasar iegādājos māju diezgan sliktā stāvoklī. Nosiltināju divas ārsienas metra dziļumā ar 100 mm putuplastu, otras divas plānoju šovasar. No zemes līdz cokolam vēl nesiltināju, jo plānoju remontēt ēkas ārpusi. Pagrabā pamatbloki ir apmēram 80 cm augstumā, tālāk līdz pagraba griestiem apm. 120 cm siena veidota no keramzīta. Keramzīts ir par 100 mm plānāks nekā pamatbloki. Tad es vienā pagraba telpā arī aplīmēju šo keramzītu ar 100 mm putuplastu, spraugas aizpūšot ar to pašu līmi vai putām. Protams, siltināju tikai ārsienas. Ieguvu līdzenu sienu no grīdas līdz griestiem un siltāku telpu. Bet neesmu īsti pārliecināts, vai neveidosies kondensāts starp putuplastu un keramzīta sienu? Tagad iznāk ārsiena nosiltināta 100 cm zem zemes, bet iekšpuse 80 cm no grīdas līdz griestiem. Kas notiks, kad kādreiz nosiltināšu pamatus no ārpuses līdz cokolam? Vai varbūt varu siltināt šo keramzīta slāni visā pagrabā no iekšpuses un nesiltināt no ārpuses (tā jau būtu vieglāk)? Vai, siltinot no abām pusēm, nebojāsies siena, un vai tam ir nozīme? Nākotnē pagraba vienā telpā plānoju uzstādīt apkures katlu (varbūt arī akumulatorus), pārējās telpas netiks papildus sildītas. Paldies!

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Pagraba sienas daļu, kas atrodas zem grunts, siltināšana no ārpuses ar putupolistirola plāksnēm nav racionāls darbs, tieši virszemes cokola daļa un aptuveni kādi 40 cm zem grunts ir visoptimālākā siltinājuma zona. Ieteicams arī vienlaikus, atrokot grunti gar ēkas ārsienu, ierīkot ārsienu zemgrunts vertikālo drenāžu ar telpisku ģeomembrānu. Siltinājumu atstāj zem membrānas. Pagraba iekšpusē sienas vienmēr var siltināt ar putupolistirola plāksnēm. Kondensāts Jūsu aprakstītajā gadījumā neveidosies. Ja kādreiz nosiltināsiet cokolu, tas būs tikai labi. Par sienas siltināšanu no abām pusēm (pagraba siena) ir jāsaka, ka tas nebūtu ieteicams gadījumos, kad pagraba sienas ir izteikti mitras, citos gadījumos tam nav tik liela nozīme. Kad ierīkosiet apkuri, tad jo sevišķi ir svarīgi siltināt pagraba sienas no iekšpuses.JautājumsLabdien! Vēlos savā dzīvoklī mainīt logus. Dzīvoklis 50 kvadrātmetru, jaunais projekts, un ir problēma ar palielinātu mitruma koeficientu. Tā kā ir daudz piedāvājumu no uzņēmumiem, tad sākas problēma – nevaru izvēlēties. Varbūt varat ieteikt, kāda ražotāja logi ir viskvalitatīvākie? Kam var uzticēties?Neatkarīgais būveksperts J.BiršsNav pareizi uzskatīt, ka ir kāds logu ražotājs, kas izgatavo viskvalitatīvākos logus. Visi ražotāji izgatavo produkciju, kas ir domāta noteiktam ēku ekspluatācijas veidam, tāpēc atbilst zināmām kvalitātes prasībām, kas var būt ļoti dažādas. Vienkārši, iegādājoties logus, pasūtītājam pašam ir labi jāorientējas prasībās, ko viņš grib izvirzīt loga konstrukcijai, tas tad arī noteiks loga komplektāciju, tā cenu. Turklāt loga montāžas darbu kvalitāte arī ienes savu daļu kopējā lietā, tāpēc logu izvēle, iegāde un montāža ir atbildīgs darbs, kas kopumā tad arī noteiks loga kvalitāti. Es personīgi sadarbojos ar LABO LOGU AĢENTŪRU un uzskatu, ka viņu darbs ir pietiekami augstā līmenī. Papildus gribu rekomendēt jaunajos logos jau sākotnēji ierīkot ventilācijas ierīces AERECO, kas atrisinās Jūsu telpas mitruma problēmas.



Jautājums
Ir doma darīt šādi. Izņemt vecos logus, tad aili aplīmēt ar Steico Therm 20 mm, tālāk aplīmēt jaunā izstrādājuma malas ar lentām: ārpusi ar Contega EXO, iekšpusi ar Contega SL, tad ielīmeņot, nostiprināt logu, hermetizēt ārējās lentas ar ORCON F, TESCON No. 1 – līmlente un piefiksēt ar montāžas putām, pēcāk nohermetizēt iekšpusi un apmest ailes. Vai šādi iestrādāti logi būs gana kvalitatīvi un ilgmūžīgi?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Uzskatu, ka Jūsu izvēlētā logu iestrādes tehnoloģija ir pietiekami pareiza, ja mēs izvēlamies par logu blīvēšanas materiālu montāžas putas. Cik ilgi montāžas putas spēs saglabāt savu struktūru, tik ilgi arī nebūs Jums problēmu (parasti tas ilgst 2 līdz 3 gadus), jo temperatūras starpību, saules UV un cilvēka faktora rezultātā logu konstrukcijas iestrāde noveco un pasliktina savas siltumizolācijas īpašības. Iestrādājot (blīvējot) logu rāmjus ar pakulām (izmērcētām kaļķūdenī) un noslēdzot galīgo apdari ar specializētu špakteli (piemēram, PERMA-CHINK), sākotnējā kvalitāte būs tāda pati, bet konstrukcijas ilgmūžība stipri pieaugs. 



Jautājums
Labdien! Mans jautājums forumos ir cilāts, bet īstas skaidrības tomēr nav. Tātad koka karkasa stāvbūve, apšūta ar ķieģeļiem: 70 kvadrātmetri, kur atstātas spraugas vēdināšanai. Celta 50.–60. gados. Telpas no iekšpuses arī nav siltinātas. Jauni logi. Pamati nosiltināti ar 50 mm putupolistirola plāksnēm. Ierīkots arī mansarda stāvs (bet nav pagaidām apdzīvots un apkurināts, tomēr temp. ziemā +7), siltināts ar ekovati, pārsegumā ir aptuveni 350–400 mm linu spaļu (krieviski „костра”). Apkure – krievu krāsns „галанка” mājas vidū apsilda visas istabas. Apdzīvot sākām pirms 5 gadiem, pirmos 3 gadus bija ļoooti silti un omulīgi, bet pēc jumta nomaiņas un mansarda stāva izbūves palika ne tik silti. Atliek nosiltināt tikai ārsienas. Interesanta metode ir aminoplasta putu iestrādāšana gaisa spraugā starp ķieģeļiem un koka sienu, taču kokam tomēr tas nav labi, bet varbūt tomēr ne? Siltināt ķieģeļus arī nav jēgas, jāatstāj taču vēdināšana. Varbūt ir citi varianti?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Jūs pareizi secinājāt, ka aminoplasta putas nav labākās saskarsmē ar koku, tāpēc iesaku spraugu starp koka karkasu un ķieģeļiem obligāti siltināt un to darīt ar ekovati vai ar RIGIPERL 0,35. Ekovate ir ekonomiskāka. Kad sprauga tiks aizpūsta, tad varēsiet tūlīt izvērtēt iegūto siltumizolāciju. Ja tā joprojām būs nepietiekama, tikai tad varēsiet domāt par ēkas siltināšanu no ārpuses.



Jautājums
Natālija (Rīga): Kāpēc logi svīst?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Par logu svīšanu mēs parasti saprotam fizikālu fenomenu, kad telpas gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas uz vēsākas virsmas (šajā gadījumā tā ir loga rūts). Logu rūts istabas puses virsma noraso, ūdens lāses notek līdz pat palodzei un tur uzkrājas, tas rada virkni neērtību, lieku mitrumu, pelējumu, neveselīgu telpas gaisu un SBS (slimas būves sindromu), utt.  Tas rodas, ja logu rūts virsmas temperatūra atdziest līdz rasas punktam – tā ir temperatūra, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tajā esošais mitrums kļūtu piesātināts un sāktos gaisa mitruma kondensācija (rasasizkrišana). Rasas punkts ir atkarīgs arī no gaisa spiediena.Rasas punktu nosaka gaisa relatīvais mitrums — jo tas ir mazāks, jo vairāk gaisam jāatdziest, lai parādītos rasa, tādējādi rasas punkts ir zemāks. Pie lielāka relatīvā mitruma rasas punkts ir augstāks un, ja relatīvais mitrums ir 100%, rasas punkts sakrīt ar gaisa temperatūru.Ja rasas punkts ir liels, cilvēks šādā gaisā nejūtas ērti — rasas punkts 15 līdz 20 °C sagādā diskomfortu, bet virs 21 °C gaiss kļūst "sutīgs". Ja rasas punkts pārsniedz 24 °C, cilvēks jūtas slikti. Rasas punktu mēra ar speciāliem kondensācijas higrometriem vai izrēķina no gaisa temperatūras un relatīvā mitruma.Tā kā rasas punkts ir atkarīgs no ūdens tvaika koncentrācijas un telpas temperatūras, tad iedarbojoties uz šiem diviem parametriem, var regulēt kondensāta izkrišanu uz loga rūts stikla virsmas. Galvenais veids, kā novērst logu svīšanu (rasošana) ir ventilācija un telpas vēdināšana, un arī nepieļaut kondensāta veidošanos un paaugstināt to virsmu temperatūru ar kurām saskaras ūdens tvaiks.



Jautājums
Ervīns (Ikšķile): Kāpēc jāizmanto lentas pie logu montāžas?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Polimērsastāvu tvaikizolācijas lentes izmanto plaši visos tajos gadījumos, kad pie logu montāžas tiek izmantotas montāžas putas, kas ir putupoliuretāna materiāla paveids. Tas ir viegls izolācijas materiāls un satur milzīgu daudzumu gaisa poru, tātad gaisa saturs pārsniedz 80% un cieta, blīva viela ir niecīgs daudzums. Par cik loga konstrukcijas nostiprinājuma šuvi (montāžas šuvi) ēkas ārsienā  veido uz šodienu pamatā tieši sintētiskie siltumizolācijas materiāli (silikona hermētiķi, izolējošās putupoliuretāna auklas, putu siltinātāji, minerālvates un kompresijas blīvlentas), tie tiek pakļauti apkārtējās vides temperatūru starpības iedarbībai un rezultātā mēs iegūstam kondensāta mitrumu, no gaisa, kas kondensējas montāžas šuves materiālā, saārda šuvi, veido aukstuma tiltiņus un sekmē mitruma migrāciju uz telpas pusi. Lai maksimāli hermetizētu montāžas šuvi, izmanto specializētās (kompresijas) blīvlentas. Montāžas šuves tvaikizolācijai (blīvlentai) no telpas puses ir jābūt blīvākai nekā no ārpuses (LBN 002-01 punkta 25. prasība). Savukārt blīvlentai, kas nosedz montāžas šuvi no ārpuses, ir jābūt īpaši izturīgai pret saules ultravioleto starojumu. Spraugu aizpildījumam starp loga bloku un ailes malām ir jābūt blīvam un hermētiskam pa visu perimetru.Ja logu montāžai neizmanto montāžas putas un citus īslaicīgus polimeru siltumizolācijas materiālus, bet izmanto linu pakulu blīvu drīvējumu, bet montāžas šuvi nobeidz no abām pusēm ar „elpojošo”, mūžam elastīgo „Perma čing” šuvju pildītāju pēc amerikāņu tehnoloģijas, tad  specializētās kompresijas blīvlentas nav obligātas.



Jautājums
Inese (Ogre): Kāpēc jāizmanto ventilācijas sistēma logiem, vai dzīvoklī nebūs auksts?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Aplūkojot jautājumu- Kāpēc logi svīst? – mēs jau nonācām pie secinājuma, ka  Galvenais veids, kā novērst logu svīšanu (rasošana) ir ventilācija un telpas vēdināšana. Svarīgi ir saprast, ka ventilācija ir domāta ar ēkā ierīkotu autonomu gaisa pieplūdes un nosūces sistēmu, kas nodrošinās cilvēkam iespēju normāli elpot un justies komfortabli. Ierīkojot šādu ventilēšanas sistēmu pašā loga konstrukcijā, mēs izveidojam nedaudz atšķirīgu sistēmu – pašvēdināšanu, vai mikrovēdināšanu – kas ir ierobežota gaisa apmaiņas sistēma , kura tiek realizēta caur speciālām logu blokos iebūvētām klimatiskajām kamerām, vai kuras var uzmontēt jau gatavām logu konstrukcijām. Piemēram, AERECO mazgabarīta iekārta, ko var viegli uzmontēt jebkurai logu konstrukcijai. Tā darbojas ar mitruma sensoru palīdzību, kas automātiski veic mitruma slēdža funkciju, bez cilvēka iejaukšanās. Gaisa apmaiņa iekārtai ir minimāla, bet tā darbojas ļoti efektīvi un logu svīšanas problēmu atrisina pāris dienu laikā.Ja telpā caur iekārtu AERECO ieplūst svaigs gaiss, un izplūst mitrais gaiss, tad samazinoties gaisa mitrumam, mitruma sensors samazina svaigā gaisa ieplūšanas ātrumu (gaisa apmaiņa ir minimāla) un telpā saglabājas temperatūras režīms, bet pie ļoti zemām temperatūrām, iekārtu AERECO vienkārši mehāniski izslēdz, tāpēc dzīvoklī nekad nav iespējams pārlieks aukstums.



Jautājums
Solvita (Rīga): Ja dzīvoklī ir liela palodze (45 cm), kas nosedz radiatoru, vai jāiestrādā palodzē ventilācijas reste, lai siltais gaiss nonāk uz stikla? Vai logi svīdīs mazāk?

Neatkarīgais būveksperts J.Biršs
Jautājums, kas vienmēr izraisa pretrunīgas teorijas un spriedumus, kur katrai no tām būs savi aizstāvji. Es piederu pie tiem, kas saka, ka platas palodzes ir optimālākas un vienmēr novadīs silto gaisu vairāk uz telpas pusi, tas savukārt ekonomēs siltumu, samazinās siltā gaisa plūsmu, kas tiks novadīta uz loga rūtīm, lai to kondensētu. Tāpēc rekomendēju neveidot palodzē ventilācijas restes. Gādāt, lai telpā būtu kārtībā ventilācijas sistēmas, ja nepieciešams, ierīkojot papildu ierīces. Tiklīdz viss būs saskaņā ar rekomendācijām, logi vispār nesvīdīs.




Jautājums
Jānis: Kā pareizi montēt logus siltumizolācijas slānī ārpus mūra? Kur var atrast montāžas risinājumus?

Neatkarīgais būveksperts J. Biršs
Jautājumu var saprast dažādi, pieņemu, ka ārsiena tiek siltināta ar biezu siltumizolācijas materiāla kārtu, bet loga konstrukcija tiek izbīdīta uz āru un iziet daļēji vai pavisam no loga ailas. Šādā gadījumā galvenais ir nodrošināt pareizu un drošu loga piesaisti pie sienas konstrukcijas. Daudzslāņu sienu konstrukcijās, kad logs tiek ievietots siltinātāja zonā, loga slodzes ir jāizvieto uz sienas nesošās daļas, vai arī logs tiek konstruktīvi pieskrūvēts pie sienas konstrukcijas ārpus loga ailas (pareizāk sakot, virs ailas). Pēdējā gadījumā ir jābūt projekta risinājumam. Loga stiprināšana virs ailas ir tehniski sarežģītāka, bet atļauj pilnībā izvairīties no aukstuma tiltiem. Par logu montāžas risinājumiem plašāk informāciju variet meklēt pie speciālistiem.



Jautājums
Broņislavs: Sakiet, lūdzu, kāpēc svīst plastmasas logi no ārpuses? Dzīvoju pie jūras. Logu svīšana redzama no rītiem. Logi atrodas ziemeļu pusē. Svīst arī kaimiņiem logi, bet ne visiem, piemēram, 1., 2., 4. stāvā svīst 3. un 5. nesvīst.

Neatkarīgais būveksperts J. Biršs
Logi svīst no ārpuses tikai tad, kad PVC logu ārējā stiklotā virsma ir vēsāka par āra gaisu. Šāda situācija veidojas pēc vēsām naktīm, kad stikla rūts virsma ir maksimāli atdzisusi, bet, austot rītam, no jūras puses tiek atnests siltāks un mitrāks gaiss. Logu stikla pakete pietiekami ilgi un efektīvi saglabā siltuma izolācijas pretestību, un logs paspēj norasot, kas pēc noteikta laika, izlīdzinoties apkārtējās vides temperatūrai, izzūd. Tas, ka logi svīst tikai atsevišķos stāvos, varētu būt saistīts ar siltās gaisa plūsmas sadalījumu, kas vienmēr ir dažāds. Ja ārējais loga stikls tiktu īpaši sildīts vai ventilēts ar siltu gaisu, logi nenorasotu no ārpuses.



Jautājums

Māris: Mans jautājums ir par logiem. Privātmāja, ārsienas „TexoBlock Grand 375”, plānots siltināt bēniņu pārsegumu ar ekovati, ūdens zemgrīdas apkure, šai ēkai būtu nepieciešami logi, Labo logu aģentūra man izveidoja piedāvājumu: profilu sistēma „Aluplast 4000 Ideal Roundline”, 5 kameras, stikls selektīvs + argons, jaunā tipa stikls U = 1,0 W/m2K. Vēlētos uzzināt, vai šāds piedāvājums ir pietiekami labs, vai nepieciešami kādi uzlabojumi?

Neatkarīgais būveksperts J. Biršs
Pieckameru rāmja ar dziļumu 70 mm sistēma ar ārēju blīvējumu „Ideal 4000” ir nākamā profilu paaudze, kas atbilst prasībām nākotnes logiem. Tajos ir apvienotasjaunākās tehnoloģijas un augsts mājas komforta līmenis. 70 mm plato profilu izturīgā konstrukcija un lielā armatūra nodrošina optimālu statisko parametru noslodzi un ļauj izgatavot lielu izmēru logus. Daudzkameru konstrukcija nodrošina augstu siltuma un skaņas izolāciju. Oriģināls un harmonisks dizains apvienojumā ar lielu sistēmas risinājumu daudzveidību sniedz neierobežotas logu izveidošanas un personīgā stila izcelšanas iespējas. Klasiskās un glītās viengabala profilu ar dažādām rāmja dizaina kontūrām konstrukcijas ir elegances garantija. Arīnoapaļotām loga konstrukcijām ir pievilcīgs ārējais izskats, un tās ideāli iekļaujas moderno interjeru stilā. Dažādi lokvaļņu tipi ļauj izstrādāt papildu stilus un izgatavot vienreizēju izmēru logus interjera stilā. „Ideal 4000” ir ideāla, universāla sistēma, kuru var lietot gan modernajā arhitektūrā, gan viena dzīvokļa un daudzdzīvokļu ēku būvniecībā, gan rekonstrukcijas darbos. Pēdējā gadījumā īpaši svarīga priekšrocība ir rāmju un vērtņu platuma samazināšana, kas palielina stikla virsmu un ļauj lielākam gaismas daudzumam iekļūt telpā. Uzskatu, ka piedāvājums ir pietiekami labs



Jautājums
Andis: Mans jautājums šoreiz būs par ārsienām. Pirms apmēram 13 gadiem veicām mājas siltināšanas darbus, bet esam to izdarījuši ne visai labā kvalitātē. Māja ir koka stāvbūve. Mani neapmierina sienu pašreizējā pretvēja aizsardzība, tāpēc esmu nolēmis uz šiem dēļiem stiprināt „Isoplaat” 12 mm pretvēja plātnes, uz kurām pēc gada veidošu dēļu apšuvumu. Vai pretvēja plātnes drīkstu stiprināt pie tagadējiem apšuvuma dēļiem, vai tomēr man ir jāveido gaisa sprauga?

Neatkarīgais būveksperts J. Biršs
Dotajā gadījumā ir jāatzīst, ka koka stāvbūvi Latvijas klimatiskajos apstākļos nekādi nedrīkstēja apšūt ar putupolistirola plātnēm, kas vienmēr traucēs koka konstrukcijai gaisa un mitruma apmaiņas procesos. Pieņemot, ka, ja jau 13 gadu laikā koka konstrukcijas nav sākušas bojāties, minimāli mitruma apmaiņas procesi ārsienās tomēr notiek, uzdevums ir ārsienu konstrukciju nepasliktināt, veidojot jauno apdares apšuvumu. Uzskatu, ka „Isoplaat” 12 mm pretvēja plātnes drīkst stiprināt pie tagadējiem apšuvuma dēļiem, bet, veidojot dēļu apšuvumu pēc gada, būs nepieciešama gaisa šķirkārta starp „Isoplaat” un dēļu apšuvumu. Šķirkārtas platums ir aprēķināms pēc LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” 28. daļas 1. un 2. punkta noteikumiem.



Jautājums

Jānis: Mans jautājums ir saistīts ar PVC logu montāžu. Mājai logu ailes ir no koka, kas nav apstrādāts. Ja iestiprināšu PVC logu un šuves aizpildīšu ar montāžas putām, vai nebūs tā, ka ar laiku putas piesūksies ar mitrumu un sāks pūdēt koka ailes? Kādi ir iespējamie risinājumi – krāsot ailes, vai kāds cits variants?

Neatkarīgais būveksperts J. Biršs
Domāju, ka Jūsu bažas par mitruma migrāciju ir pamatotas un tāpēc ir racionāli atteikties no montāžas putām un lietot vienkāršus un ekspluatācijā drošus materiālus.Varētu teikt, ka PVC logu blīvējumam ir vēlamas noteiktas funkcionālas īpašības, piemēram, spraugu aizpildījumam (šuvēm) starp loga bloku un ailes malām (vēlams ~20 mm) pa visu perimetru jābūt blīvam, hermētiskam, aprēķinātam, lai izturētu āra vides klimatiskās slodzes no ārpuses un ekspluatācijas slodzes no telpas iekšpuses; montāžas mezglu konstrukcijai (ieskaitot loga bloka izvietojumu ailes dziļumā) ir jāpretojas aukstuma tiltiņu veidošanai, kuri varētu izraisīt kondensāta rašanos logos telpas iekšpusē; montāžas mezglu konstrukciju ekspluatācijas raksturlielumiem ir jāatbilst spēkā esošo būvnormatīvu prasībām; montāžas šuves tvaika izolācijai no telpas puses ir jābūt blīvākai (šī prasība ir spēkā galvenokārt tikai tad, ja blīvē ar putupoliuretānu) nekā no ārpuses; toties montāžas mezglu konstrukcijai ir jānodrošina droša lietus ūdens un kondensāta izvadīšana konstrukcijas ārpusē. Nav pieļaujama mitruma iekļūšana sienas konstrukcijās un telpās; tāpat, izvēloties logu montāžas šuvju aizpildītājmateriālus, ir jāņem vērā izstrādājuma gabarītu izmaiņas temperatūras ietekmē ekspluatācijas laikā. Līdz ar to visus tos materiālus, kas atbilst šīm īpašībām, var izmantot logu blīvēšanai.